Barta (Barth)
Barta ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz rietumiem no Štrālzundes pie Bartas lagūnas. Āmtes centrs. Barta ir viena no vietām, kur, pēc zinātnieku aplēsēm, varētu bijusi atrasties leģendārā pilsēta Vineta. Viduslaikos Pomerānijas-Bartas hercogistes centrs. 1588. gadā Bartā tika iespiesta "Bartas bībele" - Bībeles tulkojums viduslejasvācu valodā. Otrā pasaules kara laikā pie Bartas atradās V-1 ražotne un sagūstīto Sabiedroto aviatoru karagūstekņu nometne Stalag Luft I. Nometnes klātbūtne pie pilsētas, pasargāja to no sabiedroto aviācijas uzlidojumiem pilsētai.
* Pomerānijas Anna, (1590-1960), Bogislava XIII, Pomerānijas hercoga meita, kura bija ieprecējusies ķeizariskajā Kruā namā, dzimusi Bartā
* Francis, Pomerānijas hercogs (1577-1620), Pomerānijas hercogs
* Bogislavs XIV, (1580-1637), pēdējais Pomerānijas hercogs
* Georgs II, Pomerānijas hercogs
* Ulrihs, Pomerānijas hercogs (1589-1622), Pomerānijas protestantu bīskaps un nekronētais Pomerānijas hercogs
* Georgs Ludvigs Spaldings (1762-1811), filologs
* Ferdinands Jūlke (1815-1893), dārzkopis
* Verners Fueterers (1907-1991), kino aktieris
* Helmuts Lošs (1947-2005), svarcēlājs
* Pomerānijas Anna, (1590-1960), Bogislava XIII, Pomerānijas hercoga meita, kura bija ieprecējusies ķeizariskajā Kruā namā, dzimusi Bartā
* Francis, Pomerānijas hercogs (1577-1620), Pomerānijas hercogs
* Bogislavs XIV, (1580-1637), pēdējais Pomerānijas hercogs
* Georgs II, Pomerānijas hercogs
* Ulrihs, Pomerānijas hercogs (1589-1622), Pomerānijas protestantu bīskaps un nekronētais Pomerānijas hercogs
* Georgs Ludvigs Spaldings (1762-1811), filologs
* Ferdinands Jūlke (1815-1893), dārzkopis
* Verners Fueterers (1907-1991), kino aktieris
* Helmuts Lošs (1947-2005), svarcēlājs
Ģeogrāfiskā karte - Barta (Barth)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
Vācijas karogs |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
DE | Vācu valoda (German language) |